Biežāk uzdotie jautājumi

Eiropas Digitālās inovācijas centrs (angļu val. European Digital Innovation Hubs) ir kā gids jeb pirmais atbalsta punkts Latvijas uzņēmumiem, organizācijām un publiskai pārvaldei, lai veicinātu Latvijas valsts digitālo attīstību. EDIC izveides mērķis ir veicināt uzņēmumu ražošanas procesu, produktu vai pakalpojumu konkurētspēju, izmantojot digitālās tehnoloģijas, nodrošinot piekļuvi tehniskajām zināšanām un eksperimentiem visā Eiropā. Visā Eiropas Savienībā ir izveidoti ap 200 EDIC, no kuriem divi ir Latvijā:

• Latvijas Digitālais akselerators - https://www.digitallatvia.lv/;
• IT klasteris - https://dih.lv/lv.

Katram no EDIC pastāv atšķirības, kas ir būtiskas uzņēmējiem un organizācijām saņemot EDIC pakalpojumus, tai skaitā Digitālā brieduma testu un Digitālās attīstības ceļa karti, un piesakoties dažādām valsts atbalsta programmām. Attiecīgi - testu nepieciešams aizpildīt tajā EDIC, kurš ir atbildīgs par konkrēto darbības jomu, piemēram, ja uzņēmumam nepieciešama procesu digitalizācija, Digitālā brieduma tests ir jāpilda pie Latvijas IT klastera, savukārt, ja uzņēmums plāno izstrādāt digitālās inovācijas – pie Latvijas Digitālā akseleratora.

1. Latvijas Digitālais akselerators – specializējas uz jaunu digitālo produktu/pakalpojumu/platformu radīšanu, kas paredzēti komercializācijai vai plašam klientu iesaistes lokam (piemēram, koplietošanas platformas), kā arī jaunu digitālu inovatīvu produktu radīšanai.
2. IT klasteris – specializējas uz iekšējo procesu digitalizāciju, galvenokārt izmantojot jau tirgū esošos risinājumus, piemēram, uzņēmuma iekšējā grāmatvedības, lietvedības sistēma, interneta veikals u.tml.

Katram no Latvijas EDIC ir sava tīmekļa vietne, kur pieejama pirmreizējās pieteikšanās anketa. Pēc anketas aizpildīšanas ar Jums sazināsies attiecīgā EDIC eksperts, lai vienotos par tālāko sadarbību. Ņemot vērā to, ka šobrīd abiem EDIC vienlaicīgi ir liels interesentu skaits, kā arī šis ir pilnīgi jauns process, kas iepriekš vēl nav bijis, aicinām būt saprotošiem, ja atbildes netiek sniegtas uzreiz. Jūsu pieteikumus apstrādājam rindas kārtībā un ar katru no Jums sazināsimies individuāli.

• Pieteikties atbalstam pie Latvijas Digitālā akseleratora  - https://www.digitallatvia.lv/registracija

• Pieteikties atbalstam pie IT klastera – https://tests.edic.lv/registracija

Klienti, kas var saņemt EDIC pakalpojumus, ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 577 49. punktā, t.i. klients ir gala labuma guvējs, kas ir reģistrēts:

• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tam ir juridiskas personas statuss. Tas atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā komersanta statusam.
• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā.
• Publisko personu un iestāžu sarakstā.
• Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā.

Lūdzu ņemt vērā, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ir arī neatbalstāmās nozares, uz kurām attiecināmi dažādu Eiropas Savienību regulu izslēgšanas kritēriji.

Digitālā brieduma testu ir izstrādājusi Eiropas Komisija, lai identificēt EDIC klientu digitālo briedumu visā Eiropas Savienībā dažādos laika periodos, ar mērķi noteikt EDIC un valsts atbalsta programmas sniegto pakalpojumu efektivitāti.

Digitālā brieduma tests šobrīd nav pieejams publiski – tas atrodas Eiropas Komisijas platformā, kurai piekļūt var tikai EDIC pārstāvji.

! Visi citi līdz šim izstrādātie digitālā brieduma testi ir informatīva rakstura un nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas apstiprinātiem testiem. !

Digitālā brieduma tests ir pieejams divām mērķa grupām - privātā sektora pārstāvjiem (sīkajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un lielajiem uzņēmumiem) un publiskā sektora iestādēm un organizācijām.

Digitālā brieduma testa pamatdaļā, ko izstrādājusi Eiropas Komisija, ir dažāda veida jautājumi vairākās kategorijās, kur galvenokārt nepieciešams sniegt atbildes, novērtējot tās ar “Jā” vai “Nē”, respektīvi, tiek noteikts uzņēmuma/organizācijas vidējais stāvoklis, lai varētu salīdzināt sevi ar citiem Eiropas Savienības uzņēmumiem/organizācijām, kas arī šo testu būs aizpildījušas. Vairāk skaidrojumus par Eiropas Komisijas testu lasiet šeit.

Savukārt, abi Latvijas EDIC katrs atsevišķi ir izstrādājuši savu papildu testa daļu ar jautājumiem, kas ir būtiski, lai labāk saprastu vajadzības un lai korektāk tiktu sastādīta Digitālās attīstības ceļa karte un piedāvāti atbilstošākie pakalpojumi.

Eiropas Komisijas Digitālā brieduma tests uzņēmumiem sastāv no šādām daļām:

• Digitālās uzņēmējdarbības stratēģija – Ieguldījumi katras uzņēmējdarbības jomas digitalizācijā (veiktie un plānotie), Uzņēmuma gatavība digitalizācijai;
• Digitālā gatavība – Digitālās tehnoloģijas un risinājumi, Progresīvas digitālās tehnoloģijas;
• Antropocentriska (uz cilvēkiem vērsta) digitalizācija - Darbinieku apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana, Darbinieku iesaistīšana un pilnvarošana;
• Datu pārvaldība un savienojamība – Datu glabāšana, integrācija, piekļuve datiem un to analīze, Datu drošība;
• Automatizācija un mākslīgais intelekts – Tehnoloģijas un uzņēmuma lietotnes automatizācijai un intelektam;
• Zaļā digitalizācija – Vides ilgtspēja uzņēmējdarbības jomās (zaļās IKT), Digitālās izvēles vidiskie aspekti (zaļās IKT).

Aicinām uzņēmējus/organizācijas Digitālā brieduma testu pildīt pie tā Latvijas EDIC, kura pakalpojumus vai atbalstu turpmāk plānojat saņemt. Sākotnējo testu pilda tikai vienreiz – lai identificētu Jūsu esošo digitalizācijas līmeni. Savukārt, pēc atbalsta saņemšanas tests būs jāveic atkārtoti (vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas un divus gadus pēc atbalsta saņemšanas), lai noteiktu digitālā brieduma attīstību.

Latvijas Digitālais akselerators (LDA) kā EDIC sniedz dažāda veida pakalpojumus (pilns pakalpojuma klāsts pieejams šeit):

• Testēšana pirms ieguldīšanas – digitālās stratēģijas, digitalizācijas projekti, tehnoloģiskās konsultācijas, prototipēšana, testēšana, eksperimentēšana, piekļuvi aprīkojumam un programmatūrai.
• Apmācības un prasmju pilnveidošana – prasmju pilnveidošana, intensīvi kursi augsti kvalificētiem uzņēmumu darbiniekiem (MI, HPC, kiberdrošības u.c. jomās), gan digitālās transformācijas kursi uzņēmumu vadībai.
• Finansējuma piesaiste - finansējuma piesaistes stratēģijas konsultācijas, projektu sagatavošanu un uzraudzību.
• Inovāciju ekosistēmas izveide un tīklošanās.

Tāpat LDA veic Digitālā brieduma testus un izstrādā Digitālās attīstības ceļa kartes, lai uzņēmums/organizācija varētu saņemt atbalstu valsts atbalsta programmās. Šobrīd aktuālā atbalsta programma ar ko sadarbojas LDA ir ALTUM “Aizdevumi digializācijai”.

Digitālās attīstības ceļa karte ir EDIC eksperta veidoti ieteikumi un vadlīnijas par klientam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai. Digitālās attīstības ceļa kartes paraugs ir pieejams Ministru kabineta noteikumos Nr. 577 kā 2. pielikums, kas ietver gan Digitālā brieduma testa rezultātu analīzi, gan rekomendācijas atbalsta programmu saņemšanai.

Tomēr, lai labāk saprastu katra klienta vajadzības, Digitālās attīstības ceļa karte ir papildināta ar LDA sniegtu informāciju, kas ir būtiska, lai labāk saprastu klienta vajadzības un piedāvātu atbilstošākos pakalpojumus vai atbalstu.

Visi EDIC pakalpojumi ir veidoti kā valsts atbalsts, respektīvi, samaksa par pakalpojumiem tiek segta no klienta de minimis (atbalsta intensitāte 100%,). Gadījumā, ja klientam de minimis ir beidzies, pakalpojumi tiek sniegti, atbilstoši EDIC LDA centrādim un klientam par to tiek izrakstīts rēķins. Cenrādis un informācija par izmaksām pieejama šeit.

Pirms jebkura pakalpojuma sniegšanas ar klientu vispirms tiek slēgts līgums, kur arī tiek atrunāti vēlamie pakalpojumi, to izmaksas un apmaksas formāts.

Sākotnēji ir jāpiesakās pie tā Latvijas EDIC, kura pakalpojumus turpmāk plānojiet izmantot atbilstoši EDIC specializācijai (skat. jautājumu “Vai starp Latvijas EDIC pastāv atšķirības?).

Lai pieteiktos LDA, lūdzu aizpildiet pieteikuma formu - https://www.digitallatvia.lv/registracija. Pēc formas aizpildīšanas ar Jums sazināsies LDA eksperts, lai vienotos par turpmāko sadarbības formātu.

Ņemot vērā, ka valsts ir noteikusi, ka saņemot jebkuru valsts atbalstu ir jāveic klienta pārbaude, tad vienojoties ar Jums – veiksim uzņēmuma administratīvo kritēriju pārbaudi (nodokļu parādu neesamība, sodāmības neesamība, de minimis atlikuma pārbaude u.tml.), kas var aizņemt zināmu laiku.

Ja visi administratīvie kritēriji ir atbilstoši, LDA Atbalsta piešķiršanas komisija pieņem lēmumu par Jums nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu, kas ietver divus obligātus pakalpojumus – Digitālā brieduma tests un Digitālās attīstības ceļa kartes izstrāde. Par nepieciešamo pakalpojumu grozu tiks noslēgts līgums.

Pēc tam ar EDIC ekspertu kopīgi aizpildīsiet Digitālā brieduma testu un 30 dienu laikā pēc testa aizpildīšanas ar Jūsu atbalstu tiks izstrādāta Digitālās attīstības ceļa karte, kurā tiks norādīti kādi pakalpojumi vai atbalsta programmas Jūsu vajadzībai ir vispiemērotākās. Ceļa kartes izstrādē, atbilstoši nepieciešamībai un specifikai, var tikt iesaistīti dažādi ārējie eksperti.

Ceļa karte tiek izstrādāta katram atbalsta veidam atsevišķi, piemēram, viena Digitālās attīstības ceļa karte, lai saņemtu LDA pakalpojumus, otra Digitālās attīstības ceļa karte, lai saņemtu ALTUM atbalsta programmu. Vienam uzņēmumam var tikt izveidotas daudz un dažādas Digitālās attīstības ceļa kartes atbilstoši vajadzībai.

Tā kā Eiropas Digitālās inovācijas centri ir pilnīgi jauns process, kas iepriekš vēl nav bijis, tad šobrīd viss vēl ir sākuma stadijā. Aicinām būt saprotošiem un pretim nākošiem, jo mācāmies un attīstāmies kopā ar klientu.

Šobrīd plānotais procesa ilgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kas ir atkarīgi no sadarbības ar trešajām pusēm, piemēram, sodāmības pārbaude Sodu reģistrā. Attiecīgi plānotais process līdz pakalpojumu saņemšanai varētu būt 2 mēneši, no kuriem – līdz 30 dienām administratīvo kritēriju pārbaudei, lēmumiem, līguma noslēgšanai un 30 dienas Digitālās attīstības ceļa kartes izstrādei.

Eiropas Digitālās inovācijas centri kā projekts ilgs līdz 2026. gada 30. jūnijam. Tāds pats ir ALTUM un LIAA valsts atbalsta programmas sniegšanas termiņš, ar piebildi - kamēr ir pieejams tām atvēlētais finansējums.

Ja šī papildu funkcionalitāte būtiski pārveido esošo produktu/pakalpojumu, ievērojami uzlabo uzņēmuma konkurētspēju vai publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti un var tikt nošķirta no pakalpojuma/produkta pamatfunkcionalitātes, piemēram, esošā interneta veikalā izveidots 3D atveidošanas modulis, ļaujot klientam, piemēram, personalizēt preces un tās aplūkot 3D attēlojumā, EDIC var sniegt atbalstu šādu funkciju izpētei un attīstīšanai, bet nevar atbalstīt nelielas izmaiņas esošā produktā, piemēram, papildināt jau esošu interneta veikalu ar meklēšanas funkciju.

Tāpat jāņem vērā, ka EDIC atbalsts nav tiešs finansiāls atbalsts uzņēmējam un tā darba stundu apmaksa (piemēram, uzņēmuma programmēšanas izmaksas).

Gala labuma guvēja atbilstības administratīvie kritēriji:

1. Gala labuma guvēja dibināšanas forma atbilst prasībām un tas ir dibināts Latvijā.
2. Tiek ievērots normatīvajos aktos noteiktais de-minimis atbalsta piešķiršanas laika posms.
3. Atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de-minimis atbalstu nepārsniedz:
   a) Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā [200 000 eiro, kravu pārvadājumiem – 100 000 eiro];
   b) vai Komisijas Regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā [zvejniecības un akvakultūras nozarē -30 000 eiro];
   c) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā [lauksaimniecība - 15 000 eiro] noteikto maksimālo De minimis atbalsta apmēru?
   De-minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota komersanta līmenī atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas Regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.
4. Gala labuma guvējs nesaņem un neparedz saņemt atbalstu par tām pašām attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām citu programmu ietvaros no Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem (tai skaitā valsts un pašvaldību līdzekļiem).
5. Saskaņā ar VID parādnieku publiskajā datubāzē pieejamo informāciju gala labuma guvējam nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, par kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.
6. Gala labuma guvējs nesaņem un neparedz saņemt atbalstu par tām pašām attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām citu programmu ietvaros no Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem (tai skaitā valsts un pašvaldību līdzekļiem).
7. Gala labuma guvējam ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process, nav ierosināts, vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process un vai tas neatbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru.
8. Gala labuma guvējam nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
9. Gala labuma guvējs nedarbojas MK Noteikumu 57. punktā minētajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās, proti:
   a) Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā un 3. panta 2. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās; 4 un 3. panta 2. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
   b) Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. pantā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās [zvejniecības un akvakultūras nozare];
   c) Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās [lauksaimniecības nozare];
   d) ieroču un munīcijas tirdzniecībai (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcija (turpmāk – NACE 2. red.), grupa 47.78 “Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos”);
   e) azartspēles un derības (NACE 2. red. 92. nodaļa “Azartspēles un derības”).
10. [Ja attiecināms] Publiska persona vai tās institūcija vai publiskas personas kapitālsabiedrība veic saimniecisko darbību.
    EDIC sniegtais komercdarbības atbalsts publiskai personai vai tās institūcijai tiek piemērots, ja tiek veikta saimnieciskā darbība gala labuma guvēja līmenī.
    Ja EDIC konstatē, ka publiskas personas vai tās institūcijas vai publiskas personas kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi nav saistīti ar saimniecisko darbību, EDIC piešķir atbalstu tikai no Atveseļošanas fonda finansējuma 100 % apmērā, un tas nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu publiskai personai vai tās institūcijai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai.
11. Gala labuma guvēju un Atbalsta piešķiršanas komisijas locekļiem nepastāv interešu konflikts vai arī interešu konflikta iemesls ir novērsts.
12. Gala labuma guvējs ievēro principu"nenodarīt būtisku kaitējumu":
    a) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanai, ja tā rada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas;
    b) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu attiecībā uz mērķi “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, ja tā izraisa pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem;
    c) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, ja tā kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim;
    d) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, ja tā rada būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai ja tā būtiski palielina atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi;
    e) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu piesārņojuma novēršanai un kontrolei, ja tās rezultātā būtiski pieaug piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē;
    f) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja tā būtiski kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai vai kaitē dzīvotņu un sugu, t. sk. Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam.

Gala labuma guvēja atbilstības kvalitatīvie kritēriji:

Tehnoloģijas

• Nepieciešamais atbalsts gala labuma guvējam saistīts ar digitālo pārveidi un digitālo inovāciju ieviešanu.
• Iesniegtie gala labuma guvēja dokumenti, tā digitālā brieduma tests un digitālās attīstības ceļa karte var pārliecināt, ka ieviešot jaunu digitālu produktu/pakalpojumu iecerētais digitalizācijas transformācijas koncepts ir īstenojams.  
• Gala labuma guvējs plāno veikt kādu no zemāk minētajām aktivitātēm:
  - pakalpojums saistīts ar jaunu digitālo platformu, produktu vai pakalpojumu dizainu, prototipēšanu, testēšanu un ieviešanu;
  - paredzēta mākslīgā intelekta, 5G un publiskā sektora digitālo tehnoloģiju (angliski – AI R&D, 5G, GovTech) izstrāde.  

Komanda

• Gala labuma guvēja komandai ir pieredze un kompetence jaunu digitālu produktu /pakalpojumu ieviešanā, t.sk vismaz 2 personu komanda.
• Gala labuma guvēja komandā ir pietiekamas zināšanas tehnoloģiju jomā, kā arī komandā ir digitālo produktu/pakalpojumu izstrādes prasmes.

Biznesa unikalitāte

• Jauna digitāla produkta/pakalpojuma ieviešana palielinās gala labuma guvēja ieņēmumus vai produktivitāti vai konkurētspēju [ja attiecināms].
• Jauna digitāla risinājuma ieviešana uzlabos publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti [ja attiecināms].

Tirgus un finanses

• Gala labuma guvējam ir klienti un ieņēmumi. Gala labuma guvējs var pārliecināt, ka tam ir/būs pietiekams kapitāls plānotajai attīstībai vai ir pierādījumi par pietiekamu kapitāla pieejamību izaugsmei.
• Tirgus, kurā darbojas gala labuma guvējs, ir augošs vai ir jau pietiekami liels gala labuma guvēja turpmākai izaugsmei. Gala labuma guvējam ir pierādījumi par stratēģijām un nākotnes izaugsmes potenciālu. 
• Gala labuma guvēja iesniegtie dokumenti var pārliecināt, ka ir veikta jaunā digitālā produkta/pakalpojuma konkurētspējas izvērtējums tirgū. Ir pierādījumi, ka tas sniegs labumu klientiem/sabiedrībai. 
• Pastāv jaunu digitālo platformu, produktu vai pakalpojumu eksporta potenciāls.

Par piešķirto atbalstu gala labuma guvējs, LDA EDIC, LDA EDIC reģionālais kontaktpunkts un pēc nepieciešamības arī LDA EDIC Partneris noslēdz sadarbības līgumu un papildu vienošanos par konkrētiem atbalsta pakalpojumiem.

Lai iegūtu plašāku informāciju par dokumentos ietverto informāciju un nosacījumiem, lūdzam skatīt līguma un vienošanās paraugus.

Līguma paraugs  

Vienošanās paraugs