Stratēģija tapusi, balstoties uz iepriekš veikto digitālā brieduma novērtējumu un attīstības ceļa karti, kas sagatavota 2024. gada sākumā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanu slimnīcas darbībā, palielinot tās efektivitāti, kvalitāti un pacientu aprūpes pieejamību.
Stratēģijā iezīmēti četri galvenie digitālās transformācijas virzieni:
Valdes locekle Maija Ancveriņa uzsver, ka šī iniciatīva cieši saistīta ar slimnīcas vidēja termiņa attīstības plāniem un digitālā veselība kļūst par neatņemamu mūsdienu veselības aprūpes sastāvdaļu. Viņa arī izsaka pateicību Vidzemes Augstskolas ekspertiem – Dr.sc.ing. Lindai Lancerei un Dr.sc.ing. Alvim Sokolovam – par ieguldīto darbu un praktiskā, skaidri strukturētā dokumenta izstrādi.
Papildus tehnoloģiskajiem risinājumiem stratēģijā ietverta arī darbinieku un pacientu digitālo prasmju stiprināšana, kā arī organizācijas kultūras un paradumu maiņa, lai nodrošinātu veiksmīgu pārmaiņu ieviešanu.
Projektu vadītāja Ilona Rāviete uzsver, ka šāda veida stratēģiskie dokumenti ir būtiski, lai piesaistītu arī turpmāko finansējumu digitalizācijas projektiem un attīstītu sadarbību ar valsts un reģionālajiem partneriem.
Pilns raksts par šo iniciatīvu pieejams Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas mājaslapā:
https://www.strencupns.lv/slimnicai-izstradata-digitalas-transformacijas-strategija
(publicēts: 25.02.2025).
.
.
Līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta “Latvijas Digitālais akselerators” DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.